Padomju propaganda

Padomju propaganda bija komunistiskās ideoloģijas, dzīvesveida un politikas valsts propaganda. Tā slavēja padomju iekārtu kā vislabāko sistēmu pasaulē un padomju sociālisma priekšrocības salīdzinājumā kapitālismu. Tās pamatā bija marksisma-ļeņinisma (staļinisma) ideoloģija, kā arī valsts varas un padomju partijas nomenklatūras pragmatiskās intereses un aktuālie mērķi.

PSRS propagandu veidoja un vadīja valsts iestādes un institūcijas, to oficiāli sauca par: "propaganda un aģitācija", "propaganda un masu informācija", "ideoloģiskais un izglītojošais darbs", "masu izglītošana".

Viena no padomju propagandas iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja personības kultu rašanos. Tā jau kopš 1920. gada valsts pilsētas un apdzīvotas vietas tika pārdēvētas par godu ievērojamām sabiedriskām personībām, īpaši Vladimiram Ļeņinam. Viņš tika cildināts dzejoļos un grāmatās, visur tika uzstādītas vadoņa statujas. Josifa Staļina valdīšanas laikā personības kults bija nepieciešams, lai saliedētu iedzīvotājus ap vienu figūru: vadonis tika pasniegts kā nekļūdīgs vadītājs un tautas tēvs. Taču pēc Staļina nāves partijas vadība pieturējās pie kolektīvās pārvaldes formas. 70. gados iedzīvotāji negatīvi uztvēra mēģinājumus radīt Leonīda Brežņeva personības kultu.